Hallers, Albrehts fon
Albrehts fon Hallers (vāc. Albrecht von Haller, lat. Albertus Haller, 16.10.1708.-12.12.1777.) - ārsts, dabaszinātnieks, dzejnieks. Dzimis un audzis Bernē, Šveicē. Studējis Tībingenas, pēc tam Leipcigas universitātēs. Kopš 1727. gada medicīnas doktors. 1736.-1753. gados profesors Getingenas universitātē (tur izveidojis anatomikumu un botānisko dārzu). 1751. gadā dibinājis Getingenas karalisko zinātņu biedrību. Kopš 1753. gada dzīvojis Bernē. Izveidojis augu klasifikācijas sistēmu, kuras pamatā bija atšķirības augļa struktūrā un augu ārējā izskatā. Radījis preformācijas teorētisko pamatojumu. Anatomijā veicis virkni atklājumu muskuļaudu uzbūvē un asinsrites sistēmā. Laikabiedru vidū populārs agrīnās Apgaismības dzejnieks, zemniecības dzīves idealizētājs, sentimentāls romantiķis. Romānos "Uzongs" (1771.), "Alfreds, anglosakšu karalis" (1773.), "Fabijs un Katons" (1774.) analizējis dažādu valsts iekārtu sistēmas un pamatprincipus, noformulējis un aizstāvējis t.s. patrimonālās valsts rašanās teoriju. Filozofiskajā poēmā "Par ļaunuma izcelšanos" analizējis cilvēku sabiedrības morāli ētiskos pamatprincipus.
Literatūra
- Festschrift zum Andenken an Albert von Haller dargebracht. - Bern, 1877
- Frey A., Albrecht von Hallers Staatsromane. - Freiburg, 1928
- Beer R. R., Der grosse Haller. - Sackingen, 1947.
- История немецкой литературы, т. 2, - Москва, 1963, с. 64-67
Resursi internetā par šo tēmu
- Галлер, Альбрехт - Энциклопедия Гатчина
- Энциклопедия Кругосвет
- Альбрехт фон Галлер - swissworld.org/ru
