Prētors
No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 7. marts, plkst. 21.12, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (jauns šķirklis)
Prētors (lat. praetor no prae, "priekšā, pa priekšu" + itor, "gājējs") - konsula palīgs kā karaspēka komandieris Senajā Romā. Sākotnēji par prē†oru varēja ievēlēt tikai no patriciešu vidus, taču pēc 367. g.p.m.ē. par prētoru varēja kļūt arī plebejs. Republikas laikā beigu posmā prētori faktiski kļuva par tiesu maģistrātiem, taču dažkārt tiem deleģēja arī militāro vai ārkārtēju valstiski svarīgu uzdevumu risināšanu. Domināta laikā prētoru funkcijas pakāpeniski pārgāja valsts ierēdņu pārziņā.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 93. lpp.
- Abbott Frank Frost. A History and Description of Roman Political Institutions. - Elibron Classics, 1901; ISBN 0-543-92749-0
- Lintott Andrew. The Constitution of the Roman Republic. - Oxford University Press, 1999; ISBN 0-19-926108-3
- Thomas Robert Shannon Broughton. The Magistrates of the Roman Republic. - New York, 1951-1986
- Ernst Meyer. Römischer Staat und Staatsgedanke. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft, Darmstadt 1961
- Flach D. Die Gesetze der frühen römischen Republik. Text und Kommentar. In Zusammenarbeit mit Stefan von der Lahr. - Darmstadt, 1994
- Theodor Mommsen. Abriß des Römischen Staatsrechts. - 1907; Nachdruck 1982, ISBN 3-534-05684-1
- Белкин М.В. Эволюция римского сената в V-III вв. до н. э. / Античное общество. Проблемы политической истории. - Спб., 1997. С. 84-91
- Кофанов Л.Л. Атрибуты власти магистратов в архаическом Риме // IVS ANTIQVVM. Древнее право. 1998. № 1 (3). С. 35-54.
