Boētijs

Anicijs Manlijs Severīns jeb Boētijs (480.-524.) – filosofs, neoplatoniķis. Sodīts ar nāvi pēc imperatora Teodoriha pavēles 524. gadā. Ideju ziņā formāli neoplatoniķis, bet faktiski eklektiķis, kam raksturīga tendence uz eksaktajām zinātnēm, bet morāles sfērā - stoicisms. Tulkoja un interpretēja Aristoteļa darbus par loģiku (vairāki viņa tulkojumi tiek uzskatīti par viltojumiem), kā arī Porfirija "Ievadu Aristoteļa kategorijās", Eiklidu, Nīkomaha "Aritmētikas pamatus". Sarakstījis arī visai izvērstu traktātu par mūzikas teoriju. Galvenais darbs ir traktāts "Filosofisks mierinājums".

Literatūra

• Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 52. lpp.