Legāts

Legāts (lat. legatus - sūtnis) - atkarībā no konteksta: 1. Senāta sūtnis vai pilnvarotais polistiskas misijas veikšanai Senās Romas valsts publiskajās tiesībās. T.s. republikas laikā legāts bija karavadoņa vai provinces pārvaldnieka palīgs. Cēzara valdīšanas laikā legāts bija leģiona komandieris, bet principāta laikā - provinces vietvaldis. 2. pāvesta iecelts personiskais pārstāvis, sūtnis īpaša uzdevuma veikšanai. 3. Legāts (legatum) romiešu tiesībās īpašs blakus novēlējums testamentā, kur testators uzliek ieceltam mantiniekam par pienākumu izdot no mantojuma kādu atsevišķu lietu vai vairākas lietas, noteiktu tiesību vai naudas summu par labu kādai personai – legatāram (agrāk - legatārijam).

Ieteicamā literatūra

• Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 334. lpp.
• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 94. lpp.