Dialektiskais materiālisms

Dialektiskais materiālisms - ļeņinismā pieņemts apzīmējums no marksisma atvasinātam pasaules uzskatam, kas radies XIX gs. 40. gados, apvienojot materiālisma koncepciju ar dialektiku. Saskaņā ar ļeņinismu, līdzšinējo materiālistu macībām bija būtisks trūkums, ka tās, neraugoties uz atsevišķiem dialektikas elementiem, bija metafiziskas, mehānistiskas un apvienoja materiālismu dabas izpratnē ar ideālismu sociālo parādību skaidrošanā. Savukārt dialektikas attīstītāji (Hēgelis u.c.) bija ideālisti visās savās koncepcijās. Markss un Engelss nevis vienkārši patapinājuši veco materiālistu mācību un ideālistu dialektiku, lai tās sintezētu vienā teorijā, bet gan balstoties uz sava laika jaunākajiem dabaszinātņu sasniegumiem un cilvēces vēsturisko pieredzi, pierādījuši, ka materiālisms var būt zinātnisks tikai tad, kad kļuvis dialektisks, un dialektika var būt īsti zinātniska tikai tad, kad kļuvusi materiālistiska.