Ētiskais sociālisms

Ētiskais sociālisms (angl. Ethic socialism, kr. этический социализм) - koncepcija, kurā apvienota sociālisma kā taisnīgas sociālas iekārtas koncepcija ar I.Kanta ētiku, noliedzot klasiskā marksisma dialektisko materiālismu. Ideju noformulējuši neokantisti H.Kohens, P.Natorps, R.Štamlers, K.Forlenders (u.c.), uzsverot, ka Kanta kategoriskajā imperatīvā jau noformulēta sociālisma galvenā ideja - rīkojies tā, lai cilvēce gan tavā personā, gan arī jebkurā citā personā vienmēr tiktu uzskatīta par mērķi un nekad par līdzekli, - t.i. solidaritāte. Par galveno izvirzīja morālās attiecības un domu par cilvēces pakāpenisku morālu pilveidošanos.

Literatūra par šo tēmu

• Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 116. lpp.

---

• Этический социализм и новая критическая философия. Глава XXX // Мизес, Людвиг фон. Социализм: Экономический и социологический анализ. - Каталакси: Москва, 1994, 414 стр. ISBN 5-86366-022-8

Resursi internetā par šo tēmu

• Этический социализм - Электронная библиотека по философии
• Значение слова "«Этический социализм»" в Большой Советской Энциклопедии
• Назаров В.Н. Опыт хронологии русской этики XX в.: первый период (1900-1922)
• Мизес, Людвиг фон. Этический социализм и новая критическая философия. Глава XXX