"Воевода", mīnu kreiseris

No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 13. jūnijs, plkst. 13.55, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
"Воевода"

"Воевода" ("Vojevoda", angl. Torpedo cruisers Voyevoda) - mīnu kuģis Krievijas impērijas Baltijas jūras kara flotē laikā no 1892. līdz 1917. gadam. 1918. gadā nonāca Somijas kara flotes rīcībā, kurā kalpoja kā sardzes un mīnu aizsprostkuģis "Matti Kurki" līdz 1940. gadam. Uzbūvēts Elbingenas (Vācija) uzņēmuma "Schichau" (Schichau Seebeckwerft) dokos, 8.12.1891. ielaists ūdenī. 75 cilvēku komanda. Ūdensizspaids 415 t, garums 62,2 m, platums 7,39 m, iegrime 3,3 m. Maksimālais ātrums 22,29 mezgli, darbības radiuss 570/2,800 jūras jūdzes (ar ātrumu 17.5/10 mezgli). 1 vertikālais trijkāršais tvaika dzinējs (3,538 ZS), 2 katli, 1 dzenskrūve. Bruņojums līdz 1909. gadam: 2х1 57/40mm, 4х1 47mm un 3х1 37mm lielgabali; kopš 1910. gada 2х1 57/40mm un 2х1 57/48mm lielgabali, 2х1 7,62mm ložmetēji.
Kapteiņi:

  • 1892.-1893. Vitgefts Vilhelms (Витгефт Вильгельм Карлович)
  • 1894.-1895.
  • 1896. - Grigorovičs Ivans (Григорович Иван Константинович)
  • 1907.-1909. Kedrovs Mihails (Кедров Михаил Александрович)
  • 1913.-1914. Reinhards Fjodors (Федор Федорович Рейнгард)
  • 1914.-1917.

19.12.1891. iekļauts Krievijas impērijas Baltijas jūras kara flotes kuģu reģistrā, uzsāka dienestu 17.06.1892. 1895.-1896. gadu ziemā Kronštates kuģu remonta rūpnīcā pārbūvēts kapteiņa tiltiņš un vairāki citi klāja fragmenti. 1903.-1904. gada ziemā turpat tika veikts dzinēja kapitālais remonts. 1906. gada oktobrī pārbāzēts uz Lībavas kara ostu un piekomandēts zemūdeņu vienībai. 10.10.1907. gadā pārkvalificēts par pasta kuģi. 2.08.1906. gadā Paponvīkas līcī sadumpojusies komanda nolēma pievienoties mācību kreiserim "Память Азова", uz kura bija notikusi sacelšanās, taču vadot kuģi bez virsniekiem, uzsēdināja to uz sēkļa. 1. Pasaules kara laikā pildīja sardzes, konvoja un sūtījumu nogādes funkcijas. Komanda piedalījās 1917. gada februāra revolūcijā. No 7.11.1917. Sarkanās Baltijas kara flotes sastāvā. 1918. gada aprīlī Vjerneborgā (Pori) kuģi sagustīja Somijas Republikas bruņotie spēki, un turpmāk kuģis, pārdēvēts par "Matti Kurki" atradās Somijas kara flotes sastāvā. Saskaņā ar 1922. gada Jurjevas miera līgumu kuģi vajadzēja atdot KSFPR, taču kā novecojis par metāllūžņu cenu tika pārdots Somijai. Kā krasta apsardzes un konvoja kuģis bija Somijas JKF sastāvā līdz 1940. gadam.

Attēli

Literatūra

  • Шершов А.П. История военного кораблестроения. - Военно-Морское издательство: Москва, 1940

Resursi internetā par šo tēmu