Feierbahs Ludvigs
Ludvigs Andreass fon Feierbahs (Ludwig Andreas von Feuerbach, 1804.-1872.) - filosofs, antropologs. Dzimis 1804. gada 28. jūlijā Landshutā (Landshut). Privātdocents Erlangenas universitātē. Par anonīmi izdoto grāmatu "Domas par nāvi un nemirstību" (1830.) atlaists no darba. Mūža otrajā pusē iestājās Vācijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā. Pēdējos mūža gadus pavadījis lauku mājās, ārpus pilsētas. Miris 1872. gada 13. septembrī Rehenbergā (Rechenberg) pie Nirnbergas (Nürnberg). Filosofiskie uzskati evolucionēja no jaunhēgeliešu idejām līdz materiālismam. Izejas punkts bija Hēgeļa ideālistisko uzskatu par cilvēka būtību, par tās reducēšanu uz pašapziņu noraidījums. Kritizējot Hēgeli, viņš pavēra ceļu Hēgeļa filosofijas racionālās daļas akcentēšanai, šajā ziņā veicinot marksisma izveidošanos. Pirmajā vietā Feierbahs izvirzīja problēmu par cilvēka būtību, vietu pasaulē, aplūkojot cilvēku kā abstraktu indivīdu, tīri bioloģisku būtni. Izziņas teorijā bija empīrisma un sensuālisma piekritējs, vērsās pret agnosticismu. Centās aplūkot objektu sakarā ar subjekta darbību, izteica minējumus par cilvēka izziņas un apziņas sabiedrisko dabu utt. Sliecās balstīties uz antropoloģiju kā universālu zinātni sabiedrības dzīves pētīšanai. Reliģiju aplūkoja kā cilvēka īpašību atsvešināšanu un objektivizēšanu un šo īpašību piešķiršanu augstākam spēkam. Cilvēks it kā dubultojas un Dieva personā vēro pats savu būtību. Tādējādi reliģija parādās kā "neapzināta pašapziņa". Šīs dubultošanās cēloni Feierbahs saskatīja cilvēka emocionālajā atkarībā no stihiskajiem dabas spēkiem. Pretstatu reliģijai saskatīja mēģinājumā neapzināto pašapziņu aizstāt ar apzinātu, t.i. izglītībā, pat izvirzot ideju par jaunas sinkrētiskas reliģijas nepieciešamību. Morāles principus atvasināja no cilvēkam dabiski piemītošās tieksmes pēc laimes. Tās sasniegšana iespējama, ja katrs indivīds saprātīgi ierobežos savas vajadzības un ar mīlestību izturēsies pret citiem cilvēkiem. Zināmākie darbi ir "Sakarā ar Hēgeļa filosofijas kritiku" (1839.), "Kristietības būtība" (1841.), "Iepriekšējas tēzes par filosofijas reformu" (1842.), "Nākotnes filosofijas pamati" (1843.).
Kopotie raksti (1846-1866).
- 1. sēj., 1846. Gallica; NYPL.
- 2. sēj., 1846. Gallica.
- 3. sēj., 1847. Gallica; NYPL. 1876, Oxford.
- 4. sēj., 1847. Gallica; Oxford.
- 5. sēj., 1848. Gallica; NYPL.
- 6. sēj., 1848. Gallica; NYPL.
- 7. sēj., 1849. Gallica; Oxford.
- 8. sēj., 1851. Gallica; NYPL.
- 9. sēj., 1857. Gallica; NYPL.
- 10. sēj., 1866. Gallica; NYPL.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 119.-120. lpp.
- Ludvigs Feierbahs. Kristietības būtība. / Tulk. Rihards Kūlis. - Zvaigzne: Rīga, 1991. 211 lpp. ISBN 5405003573, ISBN 9785405003573
- Feierbahs Ludvigs. Kristietības būtība; Nākotnes filozofijas pamati / tulk. un priekšv. sarakst. Rihards Kūlis, 2., papild. izd. - Zvaigzne: Rīga, 1991. 299 lpp.
