Platons
Platons (~428./427.-348./347.p.m.ē.) - filosofs. Sokrāta skolnieks, Aristoteļa skolotājs, Platona Akadēmijas dibinātājs. Tradicionāli tiek uzskatīts par vienu no visietekmīgākajiem visu laiku Rietumu civilizācijas filosofiem, viņa idejas joprojām sastopamas uzskatu pamatos arī mūsdienās, īpaši kristietībā, un skar gan politiku, mākslu un ētiku, gan arī metafiziku.
Viņš ieviesa un sistematizēja mācību par Idejām jeb formām (gr. εἶδος) un Ideju pasauli, kas ir īstais, ideālais, pilnīgais un nemainīgais esamības pamats un kura cilvēkiem ir pieejama vien ar prāta palīdzību. Šīs Ideju pasaules nepilnīgs(kļūdains) iemiesojums jeb atspulgs ir materiālā pasaule, kuru varam uztvert ar jutekļiem. Tā, piemēram, "skaistie" objekti, ko redzam un par tādiem atzīstam, ir skaisti tāpēc, ka tie katrs (nepilnīgi) iemieso skaistumu (ideālo formu).
Viena no slavenākajām Platona mācības ilustrācijam ir alegorija par alu, kuru viņš apraksta savā darbā "Valsts". Cilvēki atrodas alā un redz tās sienu, kuru apspīd gaisma no alas ārpuses. Uz šo sienu krīt ēnas no ārpusē garām kustošām lietām un radībām (Idejām), taču cilvēki nekad neredz pašas lietas, bet tikai to ēnas (materiālās pasaules izpausmes). Ar prāta palīdzību cilvēkiem ir iespējams no ēnām izsecināt Ideju īpašības, taču tā kā viņiem šīs Idejas nav tieši pieejamas, cilvēku veidotie priekšstati par Idejām nav pilnīgi. Balstoties uz Platona darbiem attīstījās ideālisma pasaules uzskats, kam ir ilgstoša saistība ar Rietumu civilizācijas vēsturi un kas var tikt uzskatīts par būtisku pamatu kristietības idejām.
Literatūra par šo tēmu
- Lasmane S. Rietumeiropas ētika no Sokrata līdz Postmodernismam. - Zvaigzne ABC, Rīga, 1998, 26.-30.lpp., ISBN 9984-04-736-9
- Cooper, John M., ed. Plato: Complete Works. Hackett, 1997.
