Godvins Viljams
Viljams Godvins (William Godwin, 1756.-1836.) - publicists, literāts, vēsturnieks autodidakts, anarhistiskā utopisma pārstāvis. Dzimis 1756. gada 3. martā Visbičā (Wisbech) Kembridžširas (Cambridgeshire, County of Cambridge) grāfistē Lielbritānijas karalistē, kalvinistu mācītāja ģimenē. 1733. gadā iestājās disidentu (dissenters) jeb nonkonformistu (nonconformists) koledžā Hokstonā (Hoxton Academy), Londonas tuvumā. Pēc studiju pabeigšanas garīgajā seminārā, vairākus gadus bijis sludinātājs. 1784. gadā publicējis savu sprediķu apkopojumu "Vēsturses skices sešos sprediķos". Apgaismotāju – Ruso (Jean Jacques Rousseau), Holbaha (Paul Heinrich Dietrich d’Holbach), Helvecija (Klod Adrian Helvetius) ideju ietekmē sāka pārvērtēt savus reliģiskos priekšstatus un pasaules uzskatus un 80. gadu sākumā kļuvis konsekvents racionālists utilitārists. Sāka publicēties politikai un vēsturei veltītā ikmēneša žurnālā "Angļu apskats" (The English Review). No 1786. gada sāka strādāt liberāļu "Jaunajā gadagrāmatā" (New Annual Register), kur kļuva par vēstures apskatnieku. 1793. gadā izdevis savu darbu "Pētījums par politisko taisnīgumu”. 1794. gadā - romānu "Lietas kādas tās ir, jeb Kaleba Viljamsa piedzīvojumi". 1794. gadā kļuva populārs visā valstī ar brošūru "Pavirša lorda uzrādītās apsūdzības apsūdzētajiem kritika" (Cursory Strictures on the Charge Delivered by Lord Chief Justice Eyre to the Grand Jury), kas veltīta tiesas prāvai Eirā (Eyre) pret radikāli demokrātiskās "Korespondentu biedrības" locekļiem, kurus apsūdzēja valsts nodevībā un sazvērestībā. 1797. gadā apprecējās ar jau pazīstamo publicisti un sieviešu tiesību aizstāvi Mēriju Volstonkraftu (Mary Wollstonecraft). Šajā pašā gadā izdeva grāmatu "Pētnieks: pārdomas par audzināšanu, tikumiem un literatūru". 1798. gadā, kad sieva dzemdībās mira - piedzima meita, vēlāk visai zināmā rakstniece Mērija Šellija (Mary Shelley), - Godvins publicēja viņas dzīves aprakstu "Grāmatas par sieviešu tiesību aizstāvēšanu autores biogrāfija" 1799. gadā - romāns "Svētais Leo", 1800. gadā - luga "Antonija traģēdija" (The Tragedy of Antonio), 1803. gadā - luga "Čosera dzīve" (Life of Chaucer), 1805. gadā - romāns "Flitvuds" (Fleetwood), 1820. gadā - luga "Par iedzīvotājiem", 1828. gadā - luga "Sabiedrības labklājības vēsture" (History of the Commonwealth) u.c. Miris 1836. gada 7. aprīlī Londonā.
Par noteicošo postulēja sabiedriskās morāles un sociālās vides ietekmi uz cilvēku. Sabiedrību, morāli (kā pozitīvo) pretnostatīja valstij un likumiem (kā negatīvajam). Sabiedrību aprakstīja kā sastāvošu no divām kategorijām - bagātie un nabagie, - no kuriem pēdējie veido 98% no kopskaita, saražo praktiski 100% saražotā labuma, taču saņem tikai 2% no saražotā, līdz ar to visu sociālo nelaimju un sociālās nevienlīdzības cēlonis esot privātīpašums. Uzskatīja, ka jālikvidē īpašuma tiesības un jebkādu valsts varu. Pievēršoties jautājumam par īpašumu, domāja, ka īpašuma principus radījuši un nosaka likumdevēji un parlaments, un tas novedis pie netaisnīgas un neracionālas īpašuma sadales sabiedrībā. Vara un īpašums ir nevis vienkārši sasvstarpēji saistīti lielumi, bet gan identiski vienotas parādības elementi. Kritizēja likumus, pierādot valsts kā institūcijas nevajadzīgumu, postulējot, ka tikai likvidējot tiesas tiks sasniegts īsts taisnīgums kā vienīgais īstais jebkuras sabiedrības pamats. Valsts vara savā pašreizējā formā nav dzīvotspējīga un to nomainīs kopienu apvienības, savukārt valsts likumu vietā nāks personificēta likumdošana - viņa ideāls bija sīku neatkarīgu, nelielās komūnās apvienotu ražotāju sabiedrība, kas darba augļus sadalītu paši pēc vajadzībām. Sabiedriskās dzīves un ražošanas decentralizācija kalpotu personības attīstībai un varas ietekmes mazināšanai. Lielā mērā ietekmējis anarhisma ideoloģijas tapšanu.
Zināmākie darbi:
- Godwin W. An Enquiry concerning the Principles of Political Justice, and its Influence on General Virtue and Happiness. 2 vols - London 1798
- Godwin W. Things as They are; or, the Adventures of Caleb Williams. 3 vols - London, 1794.
- Godwin W. The Enquirer: Reflections on Education, Manners and Literature.- London, 1797
- Godwin W. Memoirs of the Author of an Vindication of the Rights of Woman. - London, 1798
- Godwin W. St. Leon: a Tale of the Sixteenth Century. 3 vols - London, 1799
- Godwin W. Of Population: an Enquiry concerning the power of Increase in the Numbers of Mankind; being an Answer to Mr Malthus’s Essay. - London, 1820
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 139. lpp.
- Marshall P. William Godwin. - Yale University Press: London, New Haven, 1984, ISBN 0300 031750
- The Anarchist Writings of William Godwin. /Marshall P. ed. - Freedom Press: London, 1986, ISBN 978 0900384295
- Mukherjee S., Ramaswamy S. William Godwin: His Thoughts and Works. - Deep&Deep Publications: New Delhi, 2002, ISBN 978 8171007547
- Woodcock George. William Godwin. A biographical study. - Montréal, New York, 1989
- Godwin William. Eine Untersuchung über politische Gerechtigkeit und ihren Einfluss auf Tugend und Glück aller. Band 17- Haufe Schriftenreihe zur rechtswissenschaftlichen Grundlagenforschung: Freiburg, Berlin, 2004
- Годвин. // Алексеев М.П. Из истории английской литературы. - Москва, Ленинград, 1960
- Годвин У. Калеб Уильямс. - Москва, Ленинград, 1961
- Годвин. // Елистратова А. Английский роман эпохи Просвещения. - Москва, 1966
Resursi internetā par šo tēmu
- William Godwin - Stanford Encyclopedia of Philosophy
- William Godwin - Spartacus Educational
- William Godwin Archive
- William Godwin (1756-1836): The Apostle of "Universal Benevolence".
- William Godwin - utilitarian.net
- Works by William Godwin at Project Gutenberg
- William Godwin, 1756-1836, Biographical note, Works - eBooks@Adelaide
- Godwin, William (1756 - 1836) - Introduction
- Godwin W. Enquiry Concerning Political Justice
