Hērakleits no Efesas

Hēraklits no Efesas (Ἡρακλείδης ὁ , Hērakleidus hō Efesos, ~544.-483. p.m.ē.) - filosofs.

Dzimis Efesā, Mazāzijā. Aristokrāts. Viņa zināmākais darbs "Par dabu", no kura līdz mūsu dienām saglabājušies tikai fragmenti, bija slavens ar satura dziļdomību un sarežģīto izteiksmes veidu, tāpēc Hēraklītu laikabiedri iesauca par "tumšo". Pēc viņa domām dabas pirmviela ir uguns, kas visvairāk spēj pārveidoties un ir vismobilākā. No uguns cēlusies pasaule, atsevišķas lietas un pat dvēseles. "Šo kosmosu, kas ir viens un tas pats visam pastāvošajam, nav radījis neviens no dieviem un neviens no cilvēkiem, tas arvien ir bijis, ir un būs mūžīgi dzīva uguns, kas likumsakarīgi uzliesmo un likumsakarīgi dziest". Visas lietas rodas no uguns saskaņā ar nepieciešamību, kuru Hēraklīts dēvē par "logosu". Pasaules process esot ciklisks: kad pagājis "lielais gads", visas lietas no jauna kļūst par uguni. Daba ir nepārtraukts kustības process. Tam risinoties, katra lieta un katra īpašība pāriet savā pretstatā: aukstais kļūst silts, siltais atdziest utt. Tā kā viss, pastāvīgi mainoties, atjauninās, "nav iespējams divreiz iekāpt vienā un tajā pašā upē: kas tajā kāpj pa otram lāgam, tam apkārt tek jau cit ūdeņi".

Literatūra par šo tēmu

• Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 150.-151. lpp.