Latvijas sūtņa Polijā L.Ēķa 1939. gada 2. septembra ziņojumi
Izraksts no sūtņa L. Ēķa 1939. gada 2. septembra ziņojuma ārlietu ministram V. Munteram[1]
(pirmās kara dienas rezultātu apkopojums pēc ziņām un personiskajiem novērojumiem)
Slepeni
Varšavā, 1939. gada 2. septembrī
Augsti godātais ministra kungs!
Šorīt Varšavā bija 2 trauksmes, bet “tukšas” (bez bumbām un apšaudīšanās). Pašreiz atkal skan sirēnas un redzēsim, kas nu būs (pulkstens taisni 14).
(..)
Pašreiz visvairāk jūtamas satiksmes ierobežojumu un satiksmes līdzekļu rekvizīcijas sekas. Nav nekas zināms, vai un kā varētu kaut kur aizbraukt. Pilsētas komandantūra izdod atsevišķos gadījumos braukšanas atļaujas, bet bez mazākās garantijas, ka reflektants kaut kur arī tiks. Vakar un šodien nav arī nekāda pasta.
Mēģināju vakar vairākkārt dabūt telefonisku savienojumu ar Rīgu, bet bez sekām.
Varšavas dzīvē pirmajās 2 kara dienās iespaidi vislabākie. Publikas izturēšanās ļoti disciplinēta un apvaldīta. Nav nekādas nervozitātes. Veikalos vēl viss kas dabūjams, izņemot dažas preces, kuras nav nemaz (raugs), vai kuras pārdod ar ierobežojumiem (sāls). Trūkst arī žāvētas gaļas. Zemnieki žēlojas par zirgu rekvizīciju, kas atņēmuse iespēju preces piegādāt pietiekošos daudzumos. Vakaros un naktī Varšava ir pilnīgā tumsā. Logi pārlīmēti ar papīra strēmelēm (pret plīšanu no bumbu un artilērijas detonācijām). Tie “laimīgie”, kam ir gāzu maskas, pastaigājas ar tām. Lielākai daļai šīs mantas tomēr trūkst. Trauksmes laikā publika jau pieradusi pie noteikumiem, un pāris minūtēs lielā pilsēta sastingst un paliek klusa. Vienīgi gaisa aizsardzības komandas locekļi uzrauga ielas un vēro gaisu un negaidīto “ciemiņu” saņemšanu ar pretaviācijas artilēriju. Vakar no sūtniecības logiem varēja redzēt, ka viss apvārsnis bija nosēts ar plīstošo lādiņu dūmu mākonīšiem.
Pirmo dienu prakse pierādījusi, ka Varšavas centrā ir drošāk nekā priekšpilsētās. Poļi saka, ka, Berlīni saudzējot, vācieši atturoties no Varšavas centra bombardēšanas.
Ar augstu cieņu
[paraksts]
L. Ēķis
Sūtnis Polijā
Sūtņa L. Ēķa 1939. gada 2. septembra ziņojums ārlietu ministram V. Munteram[2]
Slepeni
Varšavā, 1939. gada 2. septembrī
Augsti godātais ministra kungs,
Ar kara darbības iesākšanos sākam izjust visādas grūtības satiksmes un sazināšanās ziņā ar Rīgu. Vakar, neskatoties uz vairākkārtējām pūlēm, man neizdevās dabūt telefonisku savienojumu ar Jums vai ministriju. Vakar un šodien nav bijis arī pasta nedz no Rīgas, nedz citurienes. Nezinu arī, vai mana telegramma Jūs vakarrīt sasniedza par kara sākumu. Vilcienu satiksme rezervēta tikai militārajiem transportiem. Atsevišķām personām, kam neatliekamas vajadzības, izsniedz atļaujas braukt vilcienā. No šejienes iet 2 vilcieni Rīgas virzienā (plkst. 7 no rīta un plkst. 23), bet ar drošību tikai līdz Viļņai. Tālākais ceļa gabals pašu ceļotāju riskam. Caur Lietuvu esot it kā drošāki tikt uz Rīgu. Būtu Jums pateicīgs par informāciju, kādas ir satiksmes iespējas no Rīgas uz šejieni, Zviedriju u.t.t. Mums ļoti daudz prasa padomus par ceļošanas iespējām caur Latviju uz Skandināviju, bet mēs patiesībā nekā nezinām. Ar laiku būs jādomā par sakaru uzturēšanu ar ministriju ar kurjeriem, jo citādi mēs būsim pilnīgi izolēti un maz labuma būs Jums no mūsu darba.
Vispār es būtu pateicīgs par norādījumiem, kā iekārtot mūsu darbību šejienes kara apstākļos un arī tam gadījumam, ja no Varšavas būtu jāevakuējas.
Ar augstu cieņu
[paraksts]
(L. Ēķis)
Sūtnis Polijā
