Vatikāna gvarde

Vatikāna gvarde - pāvestu miesassargu vienība, kas dislocēta Vatikānā un kuras uzdevums bija un ir apsargāt Pontifiku, Apustuļu pilis un 4 ieejas Vatikānā. Izveidota XI gs., kad īpaši Svētā Krēsla apsardzei noalgoja normaņu un teitoņu algotņus. XIII gs. tos nomainīja franku un itāļu algotņi, no kuriem tika izveidotas divas vienības: pāvestu smagā un vieglā kavalērija. Sākot ar XV gs. Svēto Krēslu sargāja dažādas kondotjeru rotas, kopaskaitā 8000-10 000 algotņu. To skaitā Lauztie šķēpi - lance spezzate, - bruņinieki, kas pametuši savus kungus, lai kalpotu Pontifikam. Sākot ar XVI gs. pāvestu gvardi pamatā komplektēja no spāņu algotņiem un pāvestu kājnieki tika uzskatīti par vienu no labāk apmācītajām karaspēka daļu tā laika Eiropā. 1528. gadā no 600 korsikāņiem tika izveidota pirmā zināmā pastāvīgā pāvestu gvardes vienība. 1662. gadā tā tika izformēta pēc Francijas karaļa Luija XIV pieprasījuma (pāvesta miesassargi bija iesaistījušies asiņainā sadursmē ar Francijas sūtņa miesassargiem), bet tās karavīri iekļauti citās Pāvesta valsts bruņotajās vienībās (žandarmos, policijā, muitas dienestā). Gvardes statuss tika uzticēts šveiciešu algotņu vienībai - Šveices kohorta, - kas pāvestu dienestā bija jau kopš XVI gs. sākuma (šī vienība pilda Vatikāna gvardes funkcijas līdz mūsu dienām).