Katedras sociālisms
Katedras sociālisms (vāc. Kathedersozialismus, kr. Катедер-социализм) - radikālo marksistu lietots ironisks apzīmējums vācu liberāli kreisajiem intelektuāļiem (kuru lielākā daļa bija dažādu augstskolu Vācijas impērijā mācību spēki), sociāli ētiskā virziena pārstāvjiem, kuri XIX gs. otrajā pusē pieņēma uzskatu, ka sociālu reformu ceļā, nemitīgi uzlabojot sociālā taisnīguma nosacījumus sabiedrībā, kapitālisms ar laiku pats no sevis pārtaps sociālismā. Apzīmējumu pirmais sāka lietot H.Openheims (Heinrich Bernhard Oppenheim, 1819.-1880.). Nenoraidot marksismu kā tādu, šī virziena piekritēji uzskatīja, ka politiskajai ekonomijai jāpēta ne vien ekonomiskās parādības šaurā nozīmē, bet jāsaplūst ar citām sabiedriskajām zinātnēm. Drīz pēc Parīzes Komūnas apspiešanas, 1872. gadā izveidojās "Sociālās politikas savienība" (Verein für Sozialpolitik, 1872.-1938.), kas sludināja sociālo reformu nepieciešamību un valsts varas regulējošo lomu ekonomiskajās attiecībās. Zināmākie šī virziena pārstāvji bija Lorencs Šteins, A.Vāgners, G.Šmollers, L.Brentano, V.Zombarts.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 196.-197. lpp.
- Heinrich Bernhard Oppenheim. Kathedersozialismus. - Berlin, 1872
- Fritz Völkerling. Der deutsche Kathedersozialismus. - Verlag die Wirtschaft, 1959
- Hans-Jürgen Scheler. Kathedersozialismus und wirtschaftliche Macht. - Freie Universität Berlin. 1973
Resursi internetā par šo tēmu
- Kathedersozialisten - Historisches Schlagwörterbuch
- Kathedersozialismus - MSN Encarta
- Lorenz von Steins. Kritik am Kathedersozialismus (.pdf)
