Kroče Benedeto

No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 3. decembris, plkst. 12.59, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Croce.jpg

Benedeto Kroče (Benedetto Croce, 1866.-1952.) - filosofs, kultūrvēsturnieks, politiķis.


Dzimis 1866. gada 25. februārī Pesčaserolā (Pescasseroli), Itālijas karalistē, bagātu zemes īpašnieku ģimenē. 1883. gadā zemestrīcē gāja bojā viņa ģimene, un zēnu paņēma pie sevis tā tēvocis Silvio Spaventa (Silvio Spaventa). Studējis jurisprudenci Neapoles universitātē (dell'Università di Napoli), taču studijas nepabeidza, to vietā izvēloties Eiropas apceļošanu un Hēgeļa darbu lasīšanu. 1903. gadā kopā ar Džentili (Giovanni Gentile) sāka izdot žurnālu "La Critica", taču, žurnālam kļūstot profašistiskam, pameta redzakciju. 26.01.1910. iecelts par Itālijas karalistes senatoru. 1914. gadā apprecējās ar Adeli Rossi, turpmākajos gados ģimenē piedzima 4 meitas. Laikā no 1902. līdz 1920. gadam profesors Neapoles universitātē. 1920.-1921. gados pildīja izglītības ministra pienākumus. Nepieņēma fašistu valdību un atsacījās ar to sadarboties. 1943. gadā kļuva par atjaunotās Liberālās partijas priekšsēdētāju un Satversmes sapulces locekli. 1947. gadā pameta politiku, pievēršoties zinātnei - savā villā Neapolē izveidoja Vēstures pētījumu institūtu (Istituto Italiano per gli Studi Storici). 1949. gadā tika paralizēts, taču turpināja aktīvi darboties intelektuālajā darbā. Miris 1952. gada 20. novembrī Neapolē.

Savos uzskatos karojošs marksisma pretinieks, neohēgelietis. Postulēja 4 pasaules gara augšupejas pakāpes: estētisko (gara iemiesošanās atsevišķajā), loģisko (vispārīgā sfēra), ekonomisko (privāto interešu sfēra) un ētisko (kopējo interešu sfēra). Viņa uzskati visai ietekmēja mākslas zinātni. mākslu kā atsevišķā intuitīvu izpratni, kas izpaužas jutekliskos tēlos, Kroče pretstatīja loģiskajai domāšanai kā racionālai vispārīgā izziņai. Par ētikas pamatprincipu izvirzīja indivīda pakārtotību vizpārīgajam. Galvenais darbs ir "Gara filosofija" (1902.-1917.).

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 217. lpp.

  • Fabio Fernando Rizi. Benedetto Croce and Italian Fascism. - Univ. of Toronto Press: Toronto, 2003

  • Karl Egon Lönne. Benedetto Croce: Vermittler zwischen deutschem und italienischem Geistesleben. - Francke: Tübingen u.a., 2002
  • Sarah Dessi Schmid, Ernst Cassirer und Benedetto Croce. - Francke: Tübingen, 2005
  • Manfred Thiel,. Benedetto Croce: Italien am Vorabend des Faschismus; eine analytische Darstellung. - Elpis-Verlag: Heidelberg, 2003
  • Robert Zimmer. Benedetto Croces Ästhetik und ihre Entwicklung. - Peter Lang: Frankfurt am Main, 1985

  • Кроче Б. Исторический материализм и марксистская экономика. - Москва, 1902
  • Кроче Б. Эстетика как наука о выражении и как общая лингвистика. Часть I. Теория. - М. и С. Сабашниковы: Москва, 1920, 172 с.
  • Кроче Б. Теория и история историографии. - Школа «Языки русской культуры»: Москва, 1998, 192 с.
  • Кроче Б. Антология сочинений по философии: История. Экономика. Право. Этика. Поэзия. - Пневма: СПб., 1999
  • Мальцева С. Философско-эстетическая концепция Бенедетто Кроче. Диалог прошлого с настоящим. — Петербург XXI век: СПб., 1996, 160 с., ISBN 5-88485-035-2
  • Овсянникова И.А. Либеральная философия Бенедетто Кроче. - Омск, 1998

Resursi internetā par šo tēmu