Nikolajs no Kūzas

No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 7. decembris, plkst. 10.31, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Nikolajs no Kūzas jeb Kūzas Nikolajs (lat. Nikolaus Cusanus, 1401.-1464.) - katoļu teologs, garīdznieks, filosofs matemātiķis, viens no spilgtākajiem agrīnās Renesanses pārstāvjiem.

Dzimis 1401. gadā Kuzā pie Mozeles (Kues an der Mosel). Studējis Padujas universitātē. Iecelts par kardinālu. Miris 1464. gada 11. augustā Todi, Umbrijā.

Neoplatonisma ietekmē kristietības filosofijas jēdzienus pārstrādāja mācībā par Dievu kā esamības maksimumu, kas stāv pāri pretstatiem, kuros aprobežotais prāts domā dabas lieta. Dievā sakrīt visi pretstati (coincidentia oppositorum: galīgā un bezgalīgā, mazākā un lielākā, vienīgā un daudzā utt. pretstats. Kritizēja racionālo pretstatījumu ierobežotību, akcentēja matemātikas jēdzienu metodoloģisko nozīmi dabas izzināšanā, anticipēja vēlāk izstrādāto bezgalīgi mazo lielumu jēdzienu, izvirzīja jautājumu par robežām, kādās pretrunas likums izmantojams matemātiskajā izziņā u.tml. Zināmākie darbi: "Par mācīto nezināšanu" (1440.), "Par izcelšanos" (1447.) u.c.

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 221. lpp.
  • Rubenis Andris. Renesanses filosofiski maģiskais reālisms. - Zvaigzne ABC: Rīga, - 213 lpp., ISBN 9789984406480
Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Nikolajs_no_Kūzas&oldid=21957"