Inkunābula
Inkunābula (no lat. incunabula - šūpulis) - laika posmā no pirmās Gūtenberga iespiedmašīnas izgudrošanas līdz 1500. gadam nerūpnieciski, amatnieciski izgatavots (ksilogrāfiski vai tipogrāfiski) iespieddarbs. Laiku, kas sevī ietver šo periodu, kad iespiedējs darbojās patstāvīgi, visu - no papīra un burtu izvēles, salikuma, iespiešanas, iesiešanas un apkalumiem līdz grāmatas pārdošanai darīja pats - lielā mērā roku darbs, - kad vēl nepastāvēja darba dalīšana un normēšana, dēvē par grāmatiespiešanas "inkunābulu periodu". Pirmais šo nosaukumu ir lietojis vēstures pētnieks B. fon Mallinkrots (Bernhard von Mallinckrodt) no Minsteres savā darbā "De ortu et progressu artis typographicae" (Par grāmatiespiešanas mākslas rašanos un attīstību, 1639.) viņš grāmatas, kuras tapušas līdz 1500. gadam, sāka dēvēt par "inkunābulām".
Resursi internetā par šo tēmu
- Online Resources for Incunabula Research
- Incunabula Short Title Catalogue in The British Library
- Early illustrated books; a history of the decoration and illustration of books in the 15th and 16th centuries.
- Incunabula at the Bodleian Library
- Wolfgang Beinert. Erst- und Inkunabeldrucker.
- Inkunabelkatalog INKA - Universitätsbibliothek Tübingen
- Datenbank des Gesamtkatalogs der Wiegendrucke der Staatsbibliothek zu Berlin
- Inkunabelkatalog der Bayerischen Staatsbibliothek (bsb-ink)
- Inkunabelzensus Österreich
- Verteilte Digitale Inkunabelbibliothek
