Pravietis

Pravietis - atkarībā no konteksta:

• Islamā - Dieva izredzēti svēti ļaudis, izmantojot kurus Dievs informē cilvēci par savu gribu. Dieva izvēlēti patiesības ziņotāji, kuru misija ir piesaukt cilvēkus pielūgt vienīgo Dievu un mācīt viņiem dzīvot saskaņā ar šī Dieva norādījumiem. Musulmaņi tic, ka pravieši un to raksti ir vienīgie reālie Dieva vārda avoti. Dievs visā cilvēces pastāvēšanas vēsturē tika izraudzījis tūkstošiem praviešu no kuriem tikai daži ir atstājuši rakstiskas liecības. Saskaņā ar islama dogmām, pravieši tiek uzskatīti viens otram par garīgajiem brāļiem. Korāns min šo praviešu skaitu, kas darbojās no Ādama līdz pat Muhameda laikam - 124 000 praviešu. Islamā ir zināmi arī daudzi kristietībā pazīstami personāži, kurus musulmaņi uzskata par praviešiem: Ādams (Ādam), Noass (Nuh), Ābrams (Ibrahīm), Izaks (Ishak), Jēkabs (J’akūb), Mozus (Mūsa), Ārons (Hārrūn), Dāvids (Davūd), Zālamans (Suleiman), Jēzus (Īsa). Dieva sūtņu - praviešu sludinātās mācības tika sniegtas tā laika cilvēkiem saprotamā valodā un kontekstā: tie ir brīdinājumi par sodu, ja kāds izdara noziegumu; par sodu, ja kāds novēršas no Dieva taisnības un viņu iedibinātās, dabiskās kārtības. Pravieši ziņoja arī par lielo balvu, kas sagaida ikviena Dieva sekotāju, ja tas darbosies saskaņā ar Dieva likumiem. Musulmaņi ir pārliecināti, ka arī ziņas par patieso Dieva praviešu (Ābrama, Mozus, Dāvida, Jēzus u.c), kuru patiesie izteikumi laika gaitā pārveidoti vai nozaudēti, un jūdaismā aktuālā nacionālā - etniski reliģiskā koncepcija par ’’izvēlēto tautu’’ un trīsvienības doktrīnu vai ’’pirmatnējā grēka’’ jēdziens, kas ir atrodams kristietībā, ir pielikts klāt patiesajai mācībai vēlāk. Šī iemesla dēļ, musulmaņu skatījumā, Islams nav jauna reliģija, bet ir noslēdzošais un visaptverošais Dieva patiesais vārds, kurš atjauno īsteno un vienīgo Dieva ziņu. Saskaņā ar islamu, iepriekš minētā praviešu ķēde noslēdzas tieši ar Muhamedu, kurš dzīvoja gandrīz 600 gadus pēc sava priekšgājēja (Jēzus Kristus) un ir "praviešu zīmogs".