Loks Džons
Džons Loks (1632.-1704.) - filosofs materiēlists, ekonomists, publicists.
Savā galvenajā darbā "Apcerējums par cilvēka saprātu" (1690.) attīstīja materiālistiskā empīrisma, papildinādams to ar Hobsa nominālismu un Dekarta racionālismu. Noraidīja Dekarta mācību par iedzimtajām idejām, par v ienīgo ideju avotu postulēja pieredzi. Idejas rada vai nu ārējo lietu iedarbība uz sajūtu orgāniem (sajušanas idejas), vai arī dvēseles stāvoklim un darbībai pievērsta uzmanība (refleksijas idejas). Ar sajušanas ideju starpniecību cilvēks uztver vai nu lietu primārās, vai sekundārās īpašības. Pieredzē gūtās idejas ir tikai zināšanu materiāls, nevis pašas zināšanas. Lai ideju materiāls kļūtu par zināšanām, saprātam to jāpārstrādā ar savu darbību, kas atšķiras tiklab no jušanas, kā arī no refleksijas un veidojas no salīdzināšanas, apvienošanas un abstrahēšanas. Šāda darbība vienkāršas idejas pārvērš par komplicētām. Par kopēju zināšanu iespējamības nosacījumu Loks, tāpat kā Hobss, uzskatījas valodu. Definēdams zināšanas kā divu ideju savstarpējās atbilstības (vai neatbilstības) uztveri, uzskatīja par drošām visas spekulatīvās zināšanas, t.i. ideju atbilstības saskatīšanu ar prāta palīdzību.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 244. lpp.
