Igaunijas armijas bruņuvilcieni
No ''Vēsture''
Versija 2010. gada 22. februāris, plkst. 13.10, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (→Attēlu galerija)
Igaunijas armijas bruņuvilcieni (Eesti Soomusrong) - bruņuvilcieni Igaunijas armijas bruņojumā Neatkarības kara laikā un pēc tā, līdz Igaunijas okupācijai 1940. gadā. Bruņuvilcienu vienībā (Soomusrongide) ietilpa 6 platsliežu bruņuvilcieni, 5 šaursliežu bruņuvilcieni (norakstīti 1922. gadā), 3 remontbrigādes, kvalifikācijas skola, hospitālis u.c. palīgvienības. Bez numerācijas, līdzīgi kā karakuģiem, katram bruņuvilcienam bija savs nosaukums: "Hävitaja", "Vanapagan", "Maru", "Vapper", "Võitleja", "Tont", "Taara", "Uku", "Pikker", "Kõu", "Sobolotnõi", "Tasuja", "Onu Tom", "Lembit", "Kalev", "Tommi", "Suur Tõll", "Müristaja" un "Tapper".
- Nr 1 "Kapten Irv" (Laiarööpmeline Soomusrong Nr. 1); uzbūvēts Pērnavā, 1919. gada janvārī;
- Nr 2 "Uku"; uzbūvēts Tallinā 1919. gada janvārī; piedalījās Latvijas Neatkarības karā;
- Nr 3; uzbūvēts Tallinā 1919. gada janvārī; piedalījās Latvijas Neatkarības karā (kom. kapteinis Luigajuhtimisel);
- Nr 4; uzbūvēts Tallinā, 1919. gada februārī (7.04.1919. sašauts - jauns uzbūvēts 1919. gada maijā);
- Nr 5 "Tasuja"; uzbūvēts Tallinā 1919. gada jūnija otrajā pusē;
- Nr 6
Attēlu galerija
Literatūra par šo tēmu
- Edvin Reinvaldt, Tõnis Kint. Soomusrong nr 2 Vabadussõjas. - Ilmumisaasta, 2009. ISBN-13 9789949901128
- Дроговоз И.Г. Крепости на колесах. История бронепоездов. - Харвест: Минск, 202. — 352 с. ISBN 985-13-0744-0