Bončs-Brujevičs Mihails
Mihails Bončs-Brujevičs (Михаил Дмитриевич Бонч-Бруевич, 1870.–1956.) - Krievijas impērijas, vēlāk KSFPR, PSRS virsnieks.
Dzimis 1870. gada 12.(24.) februārī Maskavā. 1891. gadā absolvējis Zemes institūtu (Константиновский межевой институт). 1892. gadā absolvējis junkuru skolu (Московское пехотное юнкерское училище). 1898. gadā absolvējis armijas Ģenerālštāba akadēmiju (Академия Генерального Штаба), pulkvedis (kopš 1913. gada). Pasniedzējs karaskolā. Kopš 1914. gada 176. kājnieku pulka (Переволоченский 176-й пехотный полк) komandieris. I Pasaules kara laikā dienēja Krievijas 3. armijas Dienvidrietumu frontes un Ziemeļrietumu frontes štābā, kopš 1915. gada ģenerālkvartirmeistars (генерал-квартирмейстер), Pēterburgas apkaimē dislocētās 6. armijas štāba priekšnieks (no 1915. gada aprīļa), no 1916. gada februāra Ziemeļu armijas štāba priekšnieks, no marta Pleskavas garnizona priekšnieks. Pēc oktobra apvērsuma bija Ziemeļu frontes virspavēlnieks, Augstākās Virspavēlniecības štāba priekšnieks (06.-08.1919.), Augstākās militārās padomes loceklis (no 03.1918.). Turpmāk pasniedzējs karaskolā. No 22.02.1931. līdz 17.05.1935. apcietināts. 1937. gadā saņēmis komdiva (комдив) pakāpi. No 1944. gada ģenerālleitnants. Miris 1956. gada 3. augustā Maskavā.
Literatūra par šo tēmu
- Залесский К.А. Кто был кто в Первой мировой войне. - АСТ: Москва, 2003. - 896 с. ISBN 5-271-06895-1
