Pauļuks Kārlis Vilhelms
Kārlis Vilhelms Pauļuks (1870.–1945.) - jurists, politiķis, Latvijas tieslietu ministrs (1919.-1920.), Latvijas bankas juriskonsults, Latvijas Tirdzniecības kameras loceklis, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.
Dzimis 1870. gada 24. maijā Lielsesavas pagasta "Gavēņos". Mācījies Svitenes pagastskolā Svitenē, Jelgavas reālskolā. 1889. gadā absolvējis Jelgavas ģimnāziju.
Studējis Maskavas universitātes Juridiskajā fakultātē (1890.–1894.). 1894. gadā Pauļuks iegūst tiesību zinātņu kandidāta grādu, kļūst par zvērināta advokāta Jāņa Čakstes palīgu. No 1904. gada zvērināts advokāts Jelgavā, mācītāja Jāņa Reinharda vadītās draudzes priekšnieks. 1915. gadā devies bēgļu gaitās uz Tērbatu, vietējās latviešu bēgļu komitejas priekšsēdētājs. Pēc 1917. gada K.Pauļuks iesaistās politikā. Viens no Latviešu zemnieku savienības dibinātājiem 1917. gadā. Latviešu pagaidu nacionālās padomes loceklis, tās priekšsēdētāja biedrs (no 01.1918.). Piedalījies delegācijās sarunās ar padomju Krieviju. Latvijas Republikas tieslietu ministrs (1919.–1920.). I-IV Saeimas deputāts, III un IV Saeimas prezidija loceklis. Viens no Latvijas Centrālās padomes 1944. gada memoranda parakstītājiem. Miris 1945. gada 21. janvārī. Bauskas pagastā, apbedīts Meža kapos Jelgavā.
Literatūra par šo tēmu
- Rozenvalds Uldis. Kārlim Pauļukam - 130. // Zemgales Ziņas. 27. maijs (2000.), 11. lpp.
