Armija

Armija (no lat. armare - "apbruņot"; angl. army, vāc. Armee, fr. armée, kr. армия) - atkarībā no konteksta:

1. Plašākā nozīmē valsts vai valstu grupas bruņoto spēku kopums. Vēsturē parādās jau līdz ar pirmo valstisko veidojumu rašanos vadonības sabiedrības laikā. Armiju kodolu veidoja karavīru kārta, papildus mobilizējot brīvos, ieročus nest spējīgos vīriešus. XVII-XVIII gs. izveidojas pastāvīgas nacionālās armijas ar savu struktūru, pastāvīgu hierarhiju un centralizētu vadību. XIX gs. Rietumeiropā tika ieviesta vispārējā karaklausība. Atkarībā no funkcijām un uzdevumiem, armija sīkāk iedalās kājniekos, kavalērijā, kara aviācijā, kara flotē, bruņutehnikas un raķešu karaspēka daļās, kuras, armijai attīstoties, iedalās sīkāk šaurāk specializētās vienībās un ieroču šķirās.
2. Sauszemes karaspēks (atšķirībā no jūras kara spēkiem u.c. bruņoto spēku veidiem.

Literatūra par šo tēmu

Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 118. lpp.