Mendzi

Attēls:Mengzi.jpg

Mendzi (trad. ķīn. 孟子, piņj. Mèngzǐ, ~372.-289. g.p.m.ē.) skolotājs Mens, Menke, Dziujs – filosofs konfuciānists.

Domātāja mācība apkopota krājumā "Mendzi". Par izziņas procesa pamatu uzskatīja nevis juteklisku uztveri un sajūtas, bet gan prāta liecību. Morāle un ētika rodoties no cilvēka dabiskajām īpašībām; cilvēkam esot jau iedzimtas zināmas pozitīvas īpašības. Ētikas un morāles normas esot Debesu - augstākā mērķtiecīgā spēka, - dotas. Atzina, ka pastāv iedzimtas spējas un iedzimtas zināšanas. Cilvēks pēc savas dabas ir labs. Vara ir līdzeklis, ar kura palīdzību "dižais" cilvēks izpauž savu dabu attiecībās ar līdzcilvēkiem. Cilvēku jāvērtē tikai un vienīgi pēc tā personiskajām īpašībām, nevis pēc izcelsmes vai statusa: „Ja cilvēks vecs, tad vienalga, vai viņš ir no savējiem vai no svešajiem; ja cilvēks jauns, tad vienalga, vai viņš ir no savējiem vai no svešajiem" (老吾老以及人之老，幼吾幼以及人之幼). Uzsvēra tautas primaritāti un, ka sliktam valdniekam Debesis atņem "mandātu" valdīt.

Literatūra par šo tēmu

Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 268. lpp.

Elman Benjamin A. From Philosophy to Philology: Intellectual and Social Aspects of Change in Late Imperial China. - MA: Council on East Asian Studies, Cambridge, 1984

Философский словарь / Под ред. И.Т. Фролова. - Политиздат: Москва, 1981. - 445 с.
Попов П.С. Китайский философ Мэн-цзы. - Москва, 1998
Классическое конфуцианство: переводы, статьи, комментарии А.Мартынова и И.Зограф, т. 2. - СПб./Москва, 2000
Мэн-цзы. / Пер. В.С.Колоколова. - СПб, 1999
Мэн-цзы / Предисл. Л.Н.Меньшикова. Пер. с китайского, указ. В.С.Колоколова / Под. ред. Л.Н.Меньшикова. - Петербургское Востоковедение: СПб., 1999. 272 с.

Resursi internetā par šo tēmu

Džidžeņs. Mendzi nepadevās viegli.

Mendzi

Literatūra par šo tēmu

Resursi internetā par šo tēmu

Navigācijas izvēlne

Apskates

Dalībnieka rīki

Navigācija

Meklēt