Strēlnieki
No ''Vēsture''
Versija 2010. gada 16. augusts, plkst. 06.14, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Strēlnieki (vāc. Schützen, kr. стрельцы, стрелки) - viegli bruņoti kājnieki. Senajos laikos un viduslaikos to pamatapbruņojums bija vieglie distances ieroči: lingas, šķēpi, šaujamloki, šautras u.tml. Bruņas tika aizstātas ar blīvāka materiāla apģērbu vai tika iztikts vispār bez tām. Kopš XVIII gs. visus kājniekus Eiropas valstu armijās apbruņoja ar šautenēm, atšķirība starp vieglajiem un smagajiem kājniekiem izzuda, taču apzīmējums strēlnieki īpaši mobilām kājnieku daļām palika līdz pat XX gs. pirmajai pusei.
Skat. arī strēļi, latviešu strēlnieki, karabinieri
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 125. lpp.
