Patristika
No ''Vēsture''
Versija 2010. gada 27. augusts, plkst. 12.23, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Patristika (no lat. pater - "tēvs") - kristīgās teoloģijas ģenēzes sākumposms II-VII gs., baznīcas tēvu veidota teoloģija un apoloģētika, teorētiski noformulējot ticības pamatnostādnes un aizstāvot tās pret pagānisko domātāju (Celzs u.c.) pausto kritiku. Zināmākie patristikas pārstāvji ir Tertuliāns, Aleksandrijas Klements, Origens un Augustīns. Rietumos patristikas laiks ilga līdz VII gs. sākumam, kur pēdējais tās pārstāvis bija Seviļas Isidors, Austrumos - vēl dažus gadsimtus ilgāk, līdz Damaskas Jānim un Fotijam.
Literatūra
- Patristika. // Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / sast. P.Valters - Divergens: Rīga, 2001., 321. lpp.
- Rubenis A. Ētika: Kristīgās antropoloģijas un ētikas veidošanās. - Zvaigzne ABS: Rīga, 2004., 192 lpp. ISBN 9984362841
- Altaner B., Stuiber A. Patrologie. Leben, Schriften und Lehre der Kirchenväter. - Freiburg/Basel/Wien, 1966
- Studer B. Gott und unsere Erlösung im Glauben der Alten Kirche. - Düsseldorf, 1985
