Deisms
No ''Vēsture''
Versija 2010. gada 29. oktobris, plkst. 10.10, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Deisms (fr. deisme, no lat. deus - dievs) - apgaismības laika reliģiski filozofisks uzskats, saskaņā ar kuru Dievs tiek atzīts tikai par pasaules pirmcēloni, noliedzot tā turpmāko līdzdalību norisēs un procesos pasaulē: tā pēc radīšanas atstāta savu pašas likumu darbības varā. Kā koncepciju to noformulēja H.Čerberijs (Edward Herbert, 1st Baron Herbert of Cherbury, 1583.-1648.), kā satrījums uz pasauli deisms strauji izplatījās Rietumeiropā Apgaismības laikā.
Literatūra par šo tēmu
- Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992, 331. lpp.
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 75. lpp.
- James A. Herrick . The Radical Rhetoric of the English Deists: The Discourse of Skepticism, 1680-1750 - University of South Carolina Press, 1997
- Gotthart Victor Lechler. Geschichte des englischen Deismus. - Hildesheim, 1965
Resursi internetā par šo tēmu
- Deism - Catholic Encyclopedia
- Deism - ReligiousTolerance.org
- French Deism - Internet Encyclopedia of Philosophy
- English Deism - Internet Encyclopedia of Philosophy
- Deism - Dictionary of the History of Ideas
- World Union of Deists
- Deism and Reason
- An Account of the Growth of Deism in England by William Stephens, London: Printed for the Author, MDCXCVI, at the DCL.
- Ph.D. Cky J. Carrigan. The Rise and Fall of English Deism
