Prokls no Konstantinopoles
Prokls no Konstantinopoles jeb Prokls Diadohs (Πρόκλος ὁ Διάδοχος, Proclus hō Diādohos, 410.-485.) – filosofs, neoplatoniķu Atēnu skolas vadītājs, antīkās filosofijas sistematizētājs un helēnisma sholasts.
Dzimis 412. gada 8. februārī[1] Konstantinopolē, turīga likumziņa ģimenē. Studēja studēja retoriku un filosofiju tēva dzimtajā Likijā (Λυκία), tad Aleksandrijā (Aleksandrijas skola). Tad viņš devās uz Atēnām, kur mācījās Akadēmijā, ar laiku kļūstot par tās vadītāju. Miris 485. gadā Atēnās.
Izstrādāja dialektisko triaditātes koncepciju. Balstīdamies uz Platona domu, ka dievišķais atklājas daudzajā un daudzais tiecas pēc vienības, Prokls visa pastāvošā attīstībā atzina 3 pakāpes: atrašanos noteiktā stāvoklī, tiekšanos uz priekšu (attīstību) un tiekšanos atpakaļ (stabilitāti). Attīstība, pēc viņa domām, noris nevis dalīšanās vai pārveidošanās ceļā, bet gan spēku pārpilnības dēļ, vienam radot otru un pašam nemainoties. Galvenie darbi ir: "Teoloģiskais pirmpamats", "Par Platona teoloģiju".
Atsauces un piezīmes
- ↑ Šo datumu min viņa skolnieks un biogrāfs Marins no Neapoles (Μαρῖνος ὁ Νεάπολίτης).
Literatūra par šo tēmu
- Prokls. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 334. lpp.
