Parīzes komūna

Parīzes komūna (fr. Commune de Paris) - tautas pašpārvaldes iekārta, pirmā t.s. "tiešā demokrātija" (participatory democracy), kas laikā no 1871. gada 18. marta līdz 28. maijam pastāvēja Parīzē un virknē citu pilsētu Francijā. Bija vienlaikus gan likumdevēja, gan izpildinstitūcija. Izveidojās pēckara ekonomiskā sabrukuma un krīzes apstākļos, līdz izmisumam novestajiem Parīzes vienkāršajiem iedzīvotājiem sociālistu vadībā saceļoties un nodibinot jaunu varu pilsētā un tās apkaimē. Maijā valdības karaspēks pēc aptuveni nedēļu ilgušām sīvām ielu kaujām ieņēma Parīzi, izrēķinoties ar komunāriem. Parīzes komūnas iespaidā Francijā netika atjaunota monarhija, visi pilngadīgie pilsoņi (vīrieši) ieguva vēlēšanu tiesības.

Komunāri pieprasīja:

• šķirt baznīcu no valsts;
• nakts darba atcelšanu Parīzes maiznīcās;
• tiesības uz kara laikā kritušo karavīru pabalstiem un pensijām to ģimenēm, pat ja laulība nebija reģistrēta;
• parādu procentu anulēšanu, parādniekiem ļaujot atdot tikai aizņēmuma summu.

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 144. lpp.
• Birziņa L. 1871.g. Parīzes Komūna. - Liesma: Rīga, 1971., 151 lpp.