Pilsētas galva

Pilsētas galva jeb pilsētas vecākais (kr. городской глава, городской старшина') - pilsētas pašvaldības augstākā amatpersona Krievijas impērijā laikā no 1785. līdz 1917. gadam. Sākumā pilsētas galvu ievēlēja pilsētas balsstiesīgie iedzīvotāji, bet no 1870. gada - pilsētas dome uz savu pilnvaru laiku. Amatā to apstiprināja gubernators, bet guberņu centru pilsētās - iekšlietu ministrs. Pēc 1892. gada pilsē†u reformas pilsētas galva tika ieskaitīts valsts civildienestā un tā pilnvaras ierobežotas.

Latgalē šis amats tika ieviests 1785. gada Pilsētu nolikumā noteiktajā kārtībā, bet Baltijas guberņās - 1877. gadā. Latvijas Republikā pilsētas galvu līdz 1934. gadam ievēlēja pilsētas dome. 1934. gada maijā amatu pārdēvēja par pilsētas vecāko un turpmāk to iecēla iekšlietu ministrs.

Skat. arī mērs

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 148. lpp.