Protagors no Abdērām
Protagors no Abdērām (Πρωταγόρας ο Αβδηρίτης, Protagōras ho Abdēritēs, 483-410. g. p.m.ē.) - antīkais filosofs, sofists.
Dzimis Abdērās, Trāķijā. Bijis malkas nesējs, kuru Dēmokrits pieņēmis par skolnieku, redzot, cik tas racionāli krauj malkas saišķus. Guvis izglītību, Protagors aizrāvies ar eiristiku un jau gana jaunos gados kļuvis par sava laika ievērojamāko sofistu, kas ļāva viņam par studentu apmācīšanu iekasēt savam laikam milzīgu maksu. Kādu laiku dzīvojis Sirakūzās, kādu laiku - Atēnās, daudz ceļojis pa Helladas polisām, mācot būt labiem pilsoņiem. Kļuva par tuvu Perikla līdzgaitnieku. 444. g.p.m.ē. uzrakstīja Fūriju (Atēnu kolonija Dienviditālijā) konstitūciju. 441. gadā par apgalvojumu "Par dieviem mēs nevaram zināt ne to, vai tie ir, vai to nav, jo to noskaidrot kavē gan tēmas neskaidrība, gan cilvēka mūža īsusms" apsūdzēts bezdievībā un pakļauts ostrakismam, bet tā darbs "Par dieviem" (Peri theon) tika sadedzināts. Gāja bojā kuģa katastrofā, ceļā uz Sicīliju.
Protagora darbi nav saglabājušies, taču līdz musu dienām nonākuši ir citāti no "Oponenta runas" (Aletheia e Kataballontes), "Pretversijas" (Antilogiai), "Dubultrunas" (Dissoi logoi), "Par dieviem" (Peri theon), "Par esamību" (Peri tu ontos). Uzskatos balstījās uz Parmenida un Hērakleita mācībām. Viņa paša mācība visbiežāk tiek interpretēta kā skepticisms, pamatojot to ar tādām Protagora tēzēm kā: cilvēks ir visu lietu mērs – esošo tādā ziņā, kā tās ir, un neesošo, kā tās nav; pasaulē viss ir mainīgs, arī cilvēkā; nekas nepastāv pats par sevi, bet tikai attiecībā pret kaut ko citu; viss mainoties kādreiz pāriet savā pretstatā, tāpēc par katru lietu iespējami pilnīgi pretēji apgalvojumi; viss ir vienlīdz patiess.
Literatūra par šo tēmu
- Protagorss. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 345. lpp.
