Lēņa grāmata Peniķim, 1439.

No ''Vēsture''
Versija 2010. gada 3. decembris, plkst. 11.41, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Mestra Heidenriha Finkes no Overbergas lēņa grāmata Peniķim. 1439. gada 1. decembris.

Mēs, brālis Heidenrihs Finke, Vācu ordeņa mestrs Livonijā, ar šo atklāto grāmatu darām zināmu un visiem apliecinām, ka ar savu cienījamo līdzpavēlnieku padomu un piekrišanu esam piešķīruši un izlēņojuši un ar šīs grāmatas spēku piešķiram un izlēņojam Peniķim un visiem viņa likumīgiem, īstiem mantiniekiem trīs arklus zemes Oktekalvā, kas atrodas šādās tālāk aprakstītās robežās: vispirms sākt pie kāda strauta, ko sauc par Slaveles valku, ejot gar strautu paturēt [acīs] žogu pa labi līdz kādam ozolam ar iegrebtu krustu, no ozola pa ežu līdz Aizputes ceļam, kur atrodas [robežu] akmens ar iecirstu krustu, no šī akmens pāri minētam ceļam doties taisni kā pa šņori līdz citam ozolam ar iegrebtu krustu, kas stāv tur uz Plakalves robežas; no minētās robežas doties pāri lejai līdz augšā minētam Aizputes ceļam, uz kura atrodas [robežu] akmens ar iecirstu krustu, no šī akmens jāiet pāri minētam ceļam līdz dūkstij, ko sauc par Sates purvu, tālāk doties purvam cauri līdz kādam strautam, no šī strauta līdz kupicai, kur atrodas akmens ar iecirstu krustu; no minētā akmens jāiet līdz agrāk minētam strautam, gar strautu jāseko līdz kādam akmenim ar iecirstu krustu, kur šī robeža vispirms sākas. Šos minētos 3 arklus zemes var un drīkst minētais Peniķis ar visiem viņa likumīgiem, īstiem mantiniekiem [valdīt] kopā ar visiem piederumiem, labumiem un ienākumiem, lai kur tie būtu vai varētu tikt iegūti, [ieskaitot] arī pļavas, un kur minētam Peniķim līdz ar viņa likumīgiem, īstiem mantiniekiem ir tiesība [visu to] turēt, it neko neizslēdzot; tādā pat mērā, kādā minētais Peniķis ar visiem saviem likumīgiem, īstiem mantiniekiem arī turpmāk var un drīkst tos brīvi turēt, valdīt un lietot, līdzīgi citiem brīviem kuršiem pēc kuršu tiesībām uz mūžīgiem laikiem. To dokumentējot un apliecinot, esam likuši piekārt savu zīmogu šai grāmatai, kas dota Kuldīgā, otrdienā pēc Sv. Andreja dienas, 1439. gadā pēc Kristus dzimšanas.


Tulkojums pēc: Švābe A., 1938., 178. lpp.