Lēņa grāmata Laurencim, Arndtam un Berntam Būguļiem, 1464.

No ''Vēsture''
Versija 2010. gada 3. decembris, plkst. 11.47, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Mestra Johana no Mengedes lēņa grāmata Laurencim, Arndtam un Berntam Būguļiem. 1464. gada 27. februāris.

Mēs, brālis Johans no Mengedes, saukts Osthofs, Vācu ordeņa mestrs Livonijā, ar šo atklāto grāmatu atklāti paziņojam, ka mēs ar mūsu cienījamo līdzpavēlnieku padomu un piekrišanu esam brāļiem Laurencim, Arndtam un Berntam Būguļiem (Laurens Arndt unde Bernt Bugall) un visiem viņu likumīgiem, īsteniem mantiniekiem piešķiruši un izlēņojuši, un ar šīs grāmatas spēku piešķiram un izlēņojam vienu arklu zemes Tukuma apgabalā un draudzē pie Lettoulbeschen ciema Sātos (to Saten) tādās robežās, kā to iepriekš nelaiķa Jēkabs Steinbūts (Jacop Steynbute) ir apdzīvojis ar visiem piederumiem, labumiem un ienākumiem, kas tiek iegūti vai vēl varētu tikt iegūti, kā apstrādātiem un neapstrādātiem tīrumiem, pļavām, ganībām, cirsmām, mežiem, birzīm, ūdeņiem, bišu kokiem, dravām, zvejas un putnu medību vietām, un iepriekšminētiem Laurencim, Arndtam un Berntam Būguļiem un visiem viņu likumīgiem, īsteniem mantiniekiem ir tiesības, it neko no tā neizņemot, valdīt, apdzīvot, lietot un saglabāt brīvi un netraucēti pēc tādām pašām brīvībām un tiesībām, kādām citi brīvnieki (frye) pie Tukuma apdzīvo savu brīvu, izlēņotu zemi. Lai šo apstiprinātu un apliecinātu patiesumu, esam likuši šai grāmatai piekārt mūsu zīmogu. Dots Rīgā, pirmdienā pēc Reminiscere, tūkstoš četrisimt un sešdesmit ceturtajā gadā pēc Kristus dzimšanas.


Teksts viduslejasvācu valodā pēc: Keyserling H. von Beitrage und Nachrichten zur Geschihte der Freibauern in Kurland // Archiv der Kurlandischen Gesellschaft fur Literatur und Kunst. Heft V – Mitau, 1848, S. 17 – 18. Tulkojis A. Dzenis