Semiotika

Semiotika - zinātnes disciplīna, kas nodarbojas ar zīmju sistēmām. Zīmju sistēmas galvenā funkcija ir informācijas vai jēgas nodošana, izpratnes nodrošināšana, emocionālā iedarbība u.tml. Jebkuras šīs funkcijas realizēšana prasa noteiktu zīmju sistēmas iekšēju organizāciju, t.i. dažādu zīmju un to kombināciju likumu esamību. Saskaņā ar to izveidojas trīs galvenās semiotikas nozares:

• sintaktika jeb zīmju sistēmu iekšējās struktūras pētniecība;
• semantika jeb zīmju sistēmas kā jēgas izteiksmes līdzekļa pētniecība;
• pragmatika jeb zīmju sistēmu attiecību pret to lietotājiem pētniecība.

Semiotiskie pētījumi veicina jaunu zinātnes nozaru formalizāciju, tajā lietotie jēdzieni un metodes kļuvušas visai svarīgas sakarā ar informācijas racionālas uzglabāšanas un apstrādāšanas teoriju aktualitāti. Semiotikas pamatprincipus pirmais formulēja amerikāņu loģiķis un matemātiķis Č.S.Pīrss, tālāk tos iztirzāja un sistematizēja filosofs Č.Moriss („Zīmju teorijas pamati“, 1938.).

Literatūra par šo tēmu

• Semiotika. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 373.-374. lpp.