Sholastika

Sholastika ("skola") - filosofijas paradigma viduslaiku Rietumeiropā, kurai raksturīgākais bija antīkās filosofijas (Platons un it īpaši Aristotelis) un zinātnisko koncepciju saskaņošana ar kristietības koncepcijām. Liela nozīme bija diskusijām par universālijām. Tiek periodizēta:

• agrīnā sholastika (IX-XIII gs.), kurai raksturīga neoplatonisma ietekme (Skots, Erigena, Anselms, Avicenna, Averoess, Maimonids u.c.);
• klasiskā sholastika (XIV-XV gs.), kurā dominē t.s. "kristīgais aristotelisms" (Alberts, Toms u.c.);
• vēlā sholastika (XV-XVI gs.), kurā galvenais bija teoloģiskie strīdi starp katoļu (Suarecs, Kaetanuss) un protestantu teologiem (Melanhtons) un kontrreformācija.

XIX gs. izveidojās neosholastika, kas apvienoja klasiskās kristīgās filosofijas skolas (tomismu, augustiniānismu, franciskānismu u.c.), tālāk pilnveidojot sholastisko tradīciju.

Literatūra

• Sholastika. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 375. lpp.