Auspicijs
No ''Vēsture''
Versija 2010. gada 31. decembris, plkst. 15.25, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Auspicijs jeb auspicijas (lat. auspicium, no avis - "putns" + aspicere - "skatīties") - etrusku un latīņu zīlēšanas rituālu kopums, kur pēc astronomiskām un atmosfēras parādībām, dažu putnu balsīm vai lidojuma debesīs, dažu dzīvnieku uzvedības, upurdzīvnieka aknu izskata u.c. zīmēm tika konstatēta dievību griba izšķiramajā jautājumā. Senajā Romā auspicijus vēroja iepriekšējā naktī vietā, kur bija jānotiek paredzamajam aktam, īpašā vērojumu vietā, mācīta augura uzraudzībā un vadībā. Neviens svarīgs valsts akts nenotika bez auspicija, piemēram, ieceļot amatā maģistrātu, sasaucot tautas sapulci u.tml., iepriekš vienmēr izzināja Jupitera gribu. Auspicija tiesības (ius auspiciorum) bija tikai patriciešu maģistrātiem vai Senātam.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 172. lpp.
- Georg Wissowa. Religion und Kultus der Römer. - Beck: München, 1902, S. 450–461.
