Inkvizīcija
No ''Vēsture''
Versija 2011. gada 9. janvāris, plkst. 19.17, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Inkvizīcija (lat. inquisitio - "izmeklēšana") - apsūdzības izmeklēšana, t.i. notiesāšana balstās nevis tikai uz citas privātpersonas izvirzītu apsūdzību un piestādītajiem pierādījumiem (akuzācijas process), bet pirms tiesas publiska institūcija speciāli izmeklē konkrēto gadījumu, meklē pierādījumus apsūdzētā vainai vai nevainīgumam. Savāktie pierādījumi un atzinums tiek nodoti tiesai, kas lemj par apsūdzētā vainu. Viduslaikos ar jēdzienu "inkvizīcija" apzīmēja jebkuru pirmstiesas izmeklēšanu kā tādu. Atkarībā no konteksta:
- 1. Laicīgajās tiesās izmeklēšanu parasti veica no "uzticamiem" pilsoņiem izveidota inkvizīcija.
- 2. Reliģiskos (herēzes gadījumus) pārkāpumus - inkvizīciju īstenoja īpaši šim uzdevumam deleģēti garīdznieki (inkvizītori), jeb t.s. Svētā inkvizīcija.
