Ieroču SS

No ''Vēsture''
Versija 2011. gada 14. janvāris, plkst. 06.48, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
SS karavīru uniforma

Ieroču SS (vāc. Waffen-SS) - no Vācijas okupēto teritoriju iedzīvotājiem brīvprātīgi vai piespiedu mobilizācijas kārtā komplektētās karaspēka daļas (t.s. leģioni) 2. Pasaules kara laikā, juridiski pakļautas nevis armijas vadībai, bet SS.[1] SS pakļautajā karaspēkā izveidoja franču, valoņu, ukraiņu, krievu, itāliešu, baltkrievu, kazaku, horvātu, latviešu, igauņu, turku, tatāru un citu tautu divīzijas (kopā 38) vai mazākas vienības. Daļa bija brīvprātīgie, bet daļa - piespiedu kārtā mobilizētie. 1944. gadā ieroču SS karaspēkā dienēja vairāk nekā 910 000 vīru. No tiem aptuveni 57% nebija Vācijas vācieši.

Ieroču SS divīzijas

Atsauces un piezīmes

  1. Līdzīgi kā PSRS Robežapsardzes karaspēks juridiski bija pakļauts VDK, bet obligātā iesaukuma robežsargi nekādi nebija VDK darbinieki, arī neviens Waffen SS karavīrs kā nevācietis nevarēja būt SS biedrs. Šāda juridiskā pakļautība radās tāpēc, kara likumi un starptautiskās tiesības (1899. un 1907. gada Hāgas konvencijas u.c.) liedza mobilizēt okupēto zemju iedzīvotājus armijā, vērmahta papildināšana ar okupēto valstu pilsoņiem tika atrisināta tā, ka mobilizējamie okupēto zemju iedzīvotāji tika juridiski pakļauti nevis armijas vadībai, bet SS kā paramilitārai struktūrai - izveidojot Waffen SS karaspēka daļas (de jure pakļautas SS, bet de facto - vērmahtam), - t.i. de iure nebija karavīri bet palīgspēki, kaut de facto tika izveidotas pilntiesīgas kaujas daļas.

Resursi internetā par šo tēmu