Vatikāna pilsētvalsts

No ''Vēsture''
Versija 2011. gada 7. februāris, plkst. 11.31, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Status Civitatis Vaticanae
150px
pastāv: kopš 1929..
galvaspilsēta: Vatikāns
galva: pāvests
Civitatis Vaticanae.jpg

Vatikāna pilsētvalsts (lat. Status Civitatis Vaticanae) - teokrātiska valsts Romas pilsētas teritorijā. Izveidota 1929. gada 11. februāra Laterāna līgumu, kas tika noslēgts starp Svēto Krēslu un Itāliju, 7. jūnijā Svētais Krēsls ieguva suverenitāti, kā arī 13 celtnes Romā un pāvesta rezidenci Gandolfo pilī ar eksteritoriālām tiesībām. Kā teikts līguma preambulā: “lai nodrošinātu Svētajam Krēslam absolūtu un redzamu neatkarību, lai garantētu tam neapšaubāmu suverenitāti arī starptautiskajā jomā, (..) ir (..) radusies nepieciešamība ar īpašiem nosacījumiem izveidot Vatikāna pilsētvalsti, tās teritorijā atzīstot Svētajam Krēslam pilnīgas īpašuma tiesības, ekskluzīvu un absolūtu varu un suverēnu jurisdikciju”.

1929. gadā Itālijas valdība ar Vatikānu kopā noslēdza trīs līgumus: 1) Līgums, atzīstot Vatikāna pilsētvalsti un Svētā Krēsla neatkarību un autonomiju; 2) Konkordāts, kurš regulē attiecības valdību starpā un ar Itālijas baznīcām; 3) Finansiāla Konvencija par kompensācijām sakarā ar zaudējumiem 1870. gadā.