Benefīcijs
No ''Vēsture''
Versija 2011. gada 13. februāris, plkst. 12.02, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Benefīcijs (lat. beneficium no benefit - "dāvana"; angl. benefice, fr. bénéfice, kr. бенефиций) - feodālo vasaļiem vai klērikāļiem (ecclesiastical benefice) piešķirts ienākumu avots (piemēram, zeme, ziedojumi) Rietumeiropā. Parādās VII gs. Franku valstī, kad kā benefīcijus par kalpošanu vasaļiem sāka dāvāt alodus. Pateicoties tam daudzi beneficiāti kļuva bagātāki un varenāki par saviem sizereniem. IX-X gs. benefīciju nomainīja feods.
Skat. arī prebenda
Literatūra par šo tēmu
- Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Avots: Rīga, 1992, 331. lpp.
