Talmuds

Talmuds (senebr. "תלמוד - mācīšanās") - jūdaisma dogmatisko, tiesisko. reliģiski filosofisko, tikumisko un sadzīvi regulējošo priekšrakstu apkopojums. Izveidots pakāpeniski laikā no IV gs.p.m.ē. līdz V gs., sākotnēji mutvārdu tradīcijā, vēlāk pierakstīts. Sastāv no no Mišnas (Toras komentāri) un Gemaras (Mišnas komentāri), kas sadalītas 6 grāmatās:

• Zeraima (זרעים, „sēja“), satur 11 nodaļas par lūgšanām, pabalstiem priesteriem, nespējiniekiem un svešiniekiem,
• Moeda (מועד, „svētku laiki“) - 12 nodaļas par sabata svinēšanu un svētku kalendāru,
• Našima (נשים, „sievietes“) - 7 nodaļas par ģimenes tiesībām,
• Nezikina (נזיקין, „nodarījumi“) - 10 nodaļas par sodiem un postījumu atlīdzināšanu,
• Kodašima (קדשים, „svētnīcas“) - 11 nodaļas par ziedojumiem, rituāliem, ēšanas likumiem,
• Tohorota (טהרות, „tīrība“) — 12 nodaļas par rituālo vietu tīrību.

Ap 200. gadu liela daļa mutvādru likumu un priekšrakstu tika apkopoti "Mišnā", pakļauti debatēm un diskusijām abos tā laika galvenajos jūdaisma teoloģiski teorētiskās domas centros - Jeruzalemē un Babilonā - no šiem komentāriem, tos apkopojot, IV-V gs. tika izveidoti Jeruzalemes un Babilonas Talmudi (mūsdienās jūdaisma teoloģijā priekšroka tiek dota Babilonas Talmudam).

Literatūra

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 182. lpp.