Divīzija

Divīzija (no lat. divisio - "sadalīšana"; angl. division, fr. division, vāc. Division) - par korpusu mazāka taktiskā pamatvienība daudzu valstu bruņotajos spēkos, sīkāk sadalīta pulkos un/vai bataljonos. Armijas dalījums divīzijās pirmo reizi ieviests Francijā XVII gs. Personālsastāvā mūsdienās vidēji 12 000-24 000 cilvēku, komandē divīziju ģenerālmajors.

1. Pasaules kara laikā

• Krievijas impērijas armijā:
  • kājnieku divīzijā: 2 brigādes (katrā 2 pulki (pulkā 4 bataljoni, katrā 4 kājnieku [[rota]s, ložmetēju komanda (8 ložm.), izlūku un sakaru komandas. Kara laikā divīzijā bija 12 bataljoni, katrā 18 virznieki, 981 instruktors un kareivis;
  • kavalērijas divīzijā: 4 pulki, katrā 6 eskadroni, kavalērijas artilērijas divizions (4 baterijas ar 6 lielgabaliem katrā, ložmetēju komanda ar 8 ložmetējiem).
• Vācijas impērijas armijas divīzijā: 2 brigādes, katrā 2 pulki (pulkā 3 bataljoni, katrā 4 rotas, ložmetēju rota (6 ložm.), velosipēdistu, sapieru un telefona komandas, kā arī artilērijas brigāde (2 pulki, katrā 2 divizioni, katrā 3 baterijas ar 6 lielgabaliem katrā.

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 127. lpp.

---

• Histories of the two hundred and fifty one divisions of the German Army which participated in the war (1914-1918). - Reprint: London, 1989
• Hew Strachan. European Armies and the Conduct of War. - London, 2005. ISBN 0-415-07863-6
• Creveld Martin van. The Art of War: War and Military Thought. - Cassell: London, 2000. ISBN 0-304-35264-0
• Jones Archer. The Art of War in the Western World. - University of Illinois Press, 2000. ISBN 0-252-06966-8