Divīzija

Divīzija (no lat. divisio - "sadalīšana"; angl. division, fr. division, vāc. Division) - par korpusu mazāka taktiskā pamatvienība daudzu valstu bruņotajos spēkos, sīkāk sadalīta pulkos un/vai bataljonos. Armijas dalījums divīzijās pirmo reizi ieviests Francijā XVII gs. Personālsastāvā mūsdienās vidēji 12 000-24 000 cilvēku, komandē divīziju ģenerālmajors.

1. Pasaules kara laikā

• Krievijas impērijas armijā:
  • kājnieku divīzija - 2 kājnieku brigādes (katrā 2 kājnieku pulki). Kara laikā divīzijā bija 12 bataljoni, katrā 18 virsnieki, 981 instruktors un kareivis;
  • kavalērijas divīzija - 4 pulki, kavalērijas artilērijas divizions (4 baterijas ar 6 lielgabaliem katrā, ložmetēju komanda ar 8 ložmetējiem).
• Vācijas impērijas armijā:
  • kājnieku divīzija - 2 kājnieku brigādes un artilērijas brigāde.

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 127. lpp.

---

• Histories of the two hundred and fifty one divisions of the German Army which participated in the war (1914-1918). - Reprint: London, 1989
• Hew Strachan. European Armies and the Conduct of War. - London, 2005. ISBN 0-415-07863-6
• Creveld Martin van. The Art of War: War and Military Thought. - Cassell: London, 2000. ISBN 0-304-35264-0
• Jones Archer. The Art of War in the Western World. - University of Illinois Press, 2000. ISBN 0-252-06966-8