Spinoza
Baruhs Spinoza (Benedictus de Spinoza, 1632.-1677.) - filosofs.
Dzimis 1632. gada 24. novembrī Amsterdamā, sefardu tirgotāju Mihaela (Michael) un Hannas (Hana Debora) ģimenē. Māte mirusi, kad viņam bija seši gadi. Mācījies rabīnu skolā (Talmuda, Kabalas pamati).
Tēvs miris 1654. gadā.
Savus pirmos sacerējumus rakstīja spāniski, bet vēlāk rakstījis latīņu valodā. 1656. gada 27. jūlijā izslēgts no kopienas. Savu mūžu nodzīvoja visai nošķīries no sabiedrības, galvenokārt uzturot attiecības ar sava laika domātājiem sarakstes ceļā, apspriežot dažādus teorētiskus jautājumus. Tiek raksturots kā askētisks vientuļnieks, kas savu mieru un iespēju dzīvot saskaņā ar savu pārliecību vērtēja augstāk par visiem citiem pasaules labumiem. Miris 677. gada 21. februārī. Savas dzives laika publicejis tikai divus darbus: "Dekarta filozofijas pamati" (1663.) un "Religiski politiskais traktats" (1670.). 1677. gadā tika izdots Spinozas darbs "Ētika", bet 1852. gadā - "Īss traktats par Dievu".
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 391.-392. lpp.
- Kūle M., Kūlis R. Filosofija. – Zvaigzne ABC: Rīga, 1996. 291-292. lpp.
