Suņs Jatsens

No ''Vēsture''
Versija 2011. gada 17. marts, plkst. 10.50, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (jauns šķirklis)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Suņs Jatsens (1866.-1925.) – politiķis, publicists, revolucionārais demokrāts.

Dzimis 1866. gada 12. novembrī, Sjanšanas apriņķa Cuihenas ciemā. Vecāki deva vārdu Veņs. Pamatizglītību ieguva vietējā skolā, bet pēc tās absolvēšanas pārcēlās uz dzīvi Havaju salās pie vecākā brāļa. Mācījās Honolulu medicīnas skolā. 1883. gadā atgriezās Ķīnā. 1892. gadā absolvējis medicīnas institūtu Honkongā.

1894. gadā pēc izveidoja revolucionāru organizāciju „Ķīnas atdzimšanas savienība“ ar mērķi gāzt Cjiņu dinastiju un atjaunot Minu dinastijas varu. Pēc neveiksmīga mēģinājuma noorganizēt dumpi, emigrēja. Uzturējās Eiropā, ASV, Kanādā un Japānā, dibinādams kontaktus ar ķīniešu imigrācijas aprindām, vākdams naudas līdzekļus pretošanās kustības organizēšanai. 1905. gadā viņam pēc Eiropas kreiso kustību parauga izdevās apvienot lielāko daļu pretvalstisko organizāciju vienā aliansē „Tunmenhui“. Par kopīgu politisko platformu izvirzīja 3 principus: „nācijas princips“ (Ķīnas nacionālā neatkarība no lielvalstīm), „tautas varas princips“ (monarhijas gāšana un demokrātijas ieviešana) un „tautas labklājības princips“ (sociālās nevienlīdzības mazināšana), postulējot, ka Ķīna var izveidoties par labklājības valsti, izvairoties no kapitālistiskās saimniekošanas sistēmas ieviešanas. Ekonomiskās programmas pamatprasība bija „ierobežot kapitālu“, t.i. nacionalizēt ārvalstu un vietējo lielkapitālu, veicinot sīkās un vidējās uzņēmējdarbības attīstību. Aktīvi publicējās. Galvenais darbs ir „Sun Veņa mācība“.

Pēc 1911. gada Učanas revolūcijas uzvaras atgriezās Ķīnā, kur tika ievēlēts par tikko nodibinātās Ķīnas republikas prezidentu, taču jau pēc neilga laika zaudēja šo posteni. 1912. gadā nodibināja Guomiņdana partiju. 1913. gadā aicināja uz otro revolūciju, taču cieta neveiksmi un emigrēja uz Japānu. Savukārt no Pekinas padzītais parlaments Kantonā (Guandžou) pilsētā ģenerāļa Čeņa Dzjunmina spēku aizsardzībā ievēlēja Dienvidķīnas valdību ar Jatsenu priekšgalā. 1922.gadā Čeņs Dzjunmins un Suņs Jatsens no sabiedrotajiem kļuva par pretiniekiem. 1923.g. Suņam Jatsenam uzticīgie karaspēki gūst uzvaru. Tomēr viņš saprot, ka bez ārējās palīdzības nevarēs noturēt varu, un vēl vairāk – nevarēs īstenot sen lolotos ziemeļu karagājiena plānus, lai apvienotu visu valsti. Suņs Jatsens izšķīrās par „dienvidu valdības“ un Guomiņdana sadarbību ar Padomju Krieviju un komunistiskajai partijai, Ķīnas kā spēcīgas lielvalsts izveidošanas vārdā.

Miris 1925. gada 12. martā Pekinā.

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 399.-400. lpp.