Rieža
No ''Vēsture''
Versija 2011. gada 2. jūnijs, plkst. 18.15, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Rieža, riezis jeb akorda gabals - zemes gabals muižas laukos, kuru muižnieks vai muižkungs iedalīja pastāvīgai apstrādāšanai klaušu kārtībā zemnieku saimniecībai, ražu atdodot muižai. Tādējādi tika vienkāršota klaušu darbu uzraudzība un palielināts ražīgums. Kurzemē un Zemgalē riežu sistēmu ieviesa XVII gs., bet XVIII gs. tā kļuva par dominējošo klaušu formu arī Vidzemē un Latgalē. Riežas pārstāja izmantot XIX gs. vidū, kad muižās pārgāja uz algotu darbaspēku (Latgalē tās saglabājās līdz XIX gs. otrajai pusei).
XIX-XX gs. mijā Kurzemē par "riežu" dēvēja arī viena vīra (kalpa) vienas dienas pļāvuma tiesu pļavā.
Skat. arī: šķūtis, komutācija
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 206.-207. lpp.
- Stepermanis M. Zemnieku nemieri Vidzemē 1750–1784. – Rīga, 1956
Resursi internetā par šo tēmu
- Klišāns V. Livonijas zemnieki. Dzimtbūšanas izcelšanās.
- Blintenes muižas klaušu grāmatas no 1807. un 1820. gada, kā arī pielikums zemes nomas līgumam no 1862. gada.
