Benefīcijs

Benefīcijs (angl. benefice, fr. bénéfice, kr. бенефиций, lat. beneficium - "labdarība"; no lat. benefit - "dāvana") - atkarībā no konteksta:

• 1. Senajā Romā labdarība, labvēlība, ko sociāli augstāk stāvošais izrādīja zemāk stāvošajam, piemēram, atbrīvošana no nodevām, zemes piešķiršana no valsts fonda u.tml.
• 2. Lēņa veids viduslaikos Rietumeiropā. Vasalim vai klēram (ecclesiastical benefice) piešķirts ienākumu avots (piemēram, zeme, ziedojumi). Parādās VII gs. Franku valstī, kad kā benefīcijus par kalpošanu vasaļiem sāka dāvāt alodus. Pateicoties tam daudzi beneficiāti bieži kļuva bagātāki un varenāki par saviem sizereniem. IX-X gs. benefīciju nomainīja feods.

Skat. arī prebenda

Literatūra par šo tēmu

• Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Avots: Rīga, 1992, 331. lpp.
• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 220. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

• Benefice - Encyclopaedia Britannica
• Benefice - Catholic Encyclopedia

---

• Lexikon Lehnswesen, Besitz und Herrschaft