Voluntārisms
Voluntārisms (an. voluntarism, vc. Voluntarismus, kr. волюнтаризм; no lat. voluntas - "griba") - viens no virzieniem Rietumu filosofijā XIX un XX gs., kurā kā visa pamatu traktēja cilvēka brīvu gribu. Sabiedrību veido cilvēki, kuriem ir savi mērķi un ideāli, kā arī atšķirīgas tieksmes, vēlmes, iegribas un pat kaprīzes. Tāpēc sabiedrības dzīve ir sporādiska, tur valda stihija un tajā nekas neatkārtojas. Tā ir nejaušību valstība, kurā nav likumsakarību. Absolutizējot individuālās gribas nozīmi, nerēķinājās ar objektīviem nosacījumiem un reāliem apstākļiem, noliedza pašu ideju par dabas un sabiedrības objektīvo likumu pastāvēšanu, noliedza, ka cilvēka gribu nosaka vide. Terminu ieviesa sociologs F.Tenniss (vc. Ferdinand Tönnies) 1883. gadā. Kaut voluntārisma ideja sastopama jau Augustīna un Skota darbos, kā filosofiska koncepcija voluntārisms izveidojās XIX gs. Šopenhauera mācībā, kaut voluntārisma elementi atrodami jau Kanta un Fihtes mācībās. Liela loma tam bija Nīčes un E.Hartmaņa filosofijā, XIX-XX gs. mijā visai ietekmēja psiholoģijas attīstību (Vunts).
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 449. lpp.
- Ragland C.P. Scotus on the Decalogue: what sort of voluntarism? // Vivarium 36 (1998), 67–81
Resursi internetā par šo tēmu
- Theological Voluntarism // Stanford Encyclopedia of Philosophy
- Watner Carl. On the History of the Word "Voluntaryism"
- Auberon Herbert. The voluntaryist creed; being the Herbert Spencer lecture delivered at Oxford June 7, 1906; and A plea for voluntaryism (1908)
- Table of Contents for all issues of "The Voluntayist"
- Peter Harrison.Was Newton a Voluntarist?" // Newton and Newtonianism: new studies. / James E. Force, Sarah Hutton. - Springer, 2004. pp. 39-64 ISBN 1402019696
- Rudolf Eisler. Voluntarismus // Wörterbuch der philosophischen Begriffe (1904)
- Friedrich Kirchner. Voluntarismus // Wörterbuch der philosophischen Begriffe (1907)
