Sizerenitāte
Sizerenitāte (no fr. suzeraineté) - 1. personisko un varas attiecību princips Eiropā viduslaikos, augstākā lēņa kunga (sizerena) tiesiskais statuss attiecībā pret tā vasaļiem, veidojot feodālās sabiedrības sociālo un tiesisko hierarhiju; 2. jēdziens valsts tiesībās XIX gs., saprotot ar to valsts statusu pret kādu no tās atkarīgu, nesuverēnu valsti, ko reizēm apzīmēja kā vasaļvalsti. Pēdējā parasti bija ierobežota nevien savā ārpolitikā un militārā ziņā, bet arī tai bija uzspiestas saistības ar dažādiem pienākumiem pret sizerēno valsti, piemēram: Lielbritānijas-Ēģiptes attiecības XIX-XX gs. mijā (tā kā šādi gadījumi bija reti un raksturīgi tikai Rietumeiropas valstu koloniālpolitikai XIX gs., sizerenitātes jēdziens modernajās valsts tiesībās nenostiprinājās).
Skat. arī Senjors
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 11., 33. lpp.
