Apanāža
Apanāža (no jaunlat. apanagium - "uzturs"; an ap(p)anage, fr. apanage, vc. Apanage, kr. апанаж) - uzturlīdzekļus nodrošinošs valdījums, ko Eiropas monarhijās no kamerālīpašuma piešķīra monarha ģimenes locekļiem, kas nebija troņmantnieki. Pastāvēja divi apanāžas pamatveidi:
- Katram monarha dēlam, sasniedzot pilngadību, piešķirta apanāža, valdījumi, kas tā nāves gadījumā atgriežas monarha pārziņā.
- Apanāža tiek mantota, un nonāk valdošā monarha pārziņā tikai tad, kad apanāžas lietotāja dzimtas vīriešu līnija izmirusi.
Senajā Krievzemē apanāžas ekvivalents bija daliena jeb iedaliena (kr. удел) - pēc šī principa veidojās dalienu kņazistes. Ar imperatora Pāvila I ukazu (Учреждение об Императорской фамилии, 05.04.1797.) dalienu sistēma pārdēvēta par "apanāžu" un pārveidota par apanāžas muižu sistēmu (tos imperatora ģimenes locekļus, kam bija tiesības uz troni, uzturēja no valsts kases līdzekļiem, bet kam nebija tiesību uz troni - apanāžas muižas). Dalienu zemes (kr. удельные земли) pārvaldīja īpašs Dalienu departaments (Удельное ведомство), bet uz vietas dalienu ekspedīcijas (удельные экспедиции, 1797.-1808.), dalienu kantori (удельные конторы, 1808.-1892.), dalienu apgabalu pārvaldes (управления удельных округов, 1892.-1917.). Pēc 1863. gadā aizsāktās zemes sadalīšanas apanāžas zemniekiem, monarha ģimenei palika aptuveni 8 000 000 desetīnu zemes, ko 1917. gada beigās nacionalizēja.
Skat. arī: dalienu kņazistes, lēņa valsts, apanāžas zemes
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 221. lpp.
